Prezidenta vēlēšanās Brazīlijā uzvarējis līdzšinējais prezidents Luiss Inasio Lula da Silva. Kāda varētu būt šo vēlēšanu rezultātu ietekme uz politiskajiem procesem Latīņamerikā un ārpus tās? Savukārt Serbijā parlamenta vēlēšanās uzvaru guvis "Studentu saraksts". Domājams, ka gaidāmas izmaiņas valsts iekšpolitikā un ārpolitiskajā orientācijā. Izraēlā noslēgušās Kneseta vēlēšanas. Vai rezultāti nesīs kādas izmaiņas valsts politiskajā kursā? Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis, Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uģis Lībietis. Sazināies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu un Saeimas deputāti Skaidrīti Ābramu. Vučiča ēras gals? 25. oktobrī notikušo Serbijas parlamenta – Nacionālās sapulces – ārkārtas vēlēšanu rezultāts daudzviet tiek uztverts kā pārsteigums. Pat ievērojot jaudu, kuru pagājušajos divos gados šajā Rietumbalkānu valstī ieguvusi jauniešu protesta kustība, bija grūti iedomāties, ka tā spēs atstumt no varas tik stabili politikā situētu spēku kā Aleksandara Vučiča dibinātā un vadītā Serbu progresīvā partija. Tomēr, kā liecina rezultāti pēc apmēram 99% balsu saskaitīšanas, uz protestu kustības bāzes tapušais „Studentu saraksts” vēlēšanās ieguvis vairāk nekā 53% balsu, savukārt partiju blokam „Alaksandars Vučičs – Vienotā Serbija” tikuši nepilni 40%. Minētais bloks pastāv jau kopš 2012. gada, un tajā nemainīgi dominē Serbu progresīvā partija. Laika gaitā mainījušies tikai nosaukumi un sīkpartiju komplekts, kas kārtējās vēlēšanās piekabinās Vučiča „lokomotīvei”. Arī šoreiz tādu ir vesels klāsts, un starp tām ir gan radikāli nacionālisti, kā Serbu radikālā partija, gan atsevišķu sociālu grupu pārstāvētāji, kā Apvienotā serbu pensionāru, zemnieku un proletāriešu partija, gan pāris etnisko minoritāšu partijas. Bez diviem lielajiem sāncenšiem – „Studentu saraksta” un „Vienotās Serbijas” – parlamentā iekļuvušas četras etnisko minoritāšu sīkpartijas ar vienu līdz diviem mandātiem katrai un, tātad, praktiski bez iespējām ietekmēt politisko virzību. Pēc tam, kad Aleksandars Vučičs svētdienas vakarā publiski atzina sava bloka sakāvi, Belgradas un citu Serbijas pilsētu ielās sākās skaļas svinības. „Studentu saraksts” tika izveidots tikai šī gada septembrī, kad Vučičs, tobrīd vēl Serbijas prezidents, izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Sarakstu radījusī protestu kustība gan aizsākās 2024. gada novembrī, kad traģiskā negadījumā, sabrūkot dzelzceļa stacijas nojumei Novi Sadas pilsētā, gāja bojā sešpadsmit cilvēki. Kustības dalībnieki notikušajā vainoja valstī sazēlušo korupciju un varas iestāžu bezatbildību, pieprasot valdības atkāpšanos un godīgu notikušā izmeklēšanu. Kustības centrā bija augstskolu studenti, kuri sākotnēji distancējās no konvencionālā politikas procesa un opozīcijas partijām. Taču pagājušā gada aprīlī, valdībai lielākoties paliekot inertai pret kustības sākotnējām prasībām, parādījās jauna – par ārkārtas vēlēšanām –, un arī ideja par sava saraksta veidošanu. Pēc pašreizējiem aprēķiniem „Studentu sarakstam” Nacionālajā sapulcē būs pārliecinošs vairākums – 140 no 250 deputātu mandātiem. Domājams, ka pēc jaunā parlamenta sanākšanas, kas, visdrīzāk, notiks decembra sākumā, nebūs ilgi jāgaida līdz ministru kabineta izveidei. „Studentu sarakstam” līdz šim nav bijis viena izteikta līdera, kas būtu nepārprotams premjera amata kandidāts. Kā pamanāmākā figūra tiek minēts Novi Sadas Universitātes medicīnas profesors Ilija Srdanovičs. Arī citi saraksta „spices” cilvēki pamatā nāk no akadēmiskajām un intelektuāļu aprindām – ekonomists, kādreizējais Serbijas Nacionālās bankas pārvaldnieks Dejans Šoškičs, ķīmijas profesors Radomirs Saičičs, sociologs un publicists Jovo Bakičs, psiholoģijas profesore Ana Mirkoviča u.c. Lula būs prezidents ceturto reizi Svētdien Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Pirmā risinājās 4. oktobrī līdz ar parlamenta apakšpalātas un daļas augšpalātas jeb Senāta, kā arī federālo pavalstu gubernatoru un likumdevēju sapulču deputātu vēlēšanām. Ciktāl Brazīlija ir prezidentāla valsts, galvenā intriga saistījās ar prezidenta vēlēšanu iznākumu, kas pirmajā kārtā palika neizšķirts. Pašreizējais prezidents, kreisās Strādnieku partijas pārstāvis Luiss Inasio Lula da Silva ieguva apmēram 45%, bet viņa galvenais sāncensis, Liberālās partijas kandidāts senators Flaviu Nantess Bolsonaru – 47%. Senators Bolsonaru ir eksprezidenta Žaira Bolsonaru vecākais dēls, kurš politiskajā cīkstiņā aizstājis tēvu, jo pēdējais kopš pagājušā gada atrodas cietumā, notiesāts uz divdesmit septiņiem gadiem par valsts demokrātiskās sistēmas apzinātu graušanu savas prezidentūras laikā. Kā zināms, ieslodzīšanu cietumā piedzīvojis arī Lula da Silva – 2018. gadā viņš tika apcietināts saistībā ar apsūdzībām korupcijā, taču nākamajā gadā pēc Augstākās tiesas lēmuma atbrīvots, savukārt trīs gadus vēlāk pilnīgi reabilitēts, atjaunojot visas politiskās tiesības. 2022. gadā Lula prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bolsonaru senioru, taču turpmākie varas gadi nebūt nebija saulains veiksmes stāsts. Brazīliju pietiekami smagi skārušas globālās ekonomikas problēmas, valstī ir augsta inflācija un samērā augstas centrālās bankas noteiktās procentu likmes. Labējie pārmet valdībai fiskālās disciplīnas trūkumu, savukārt kreisie – pārlieku taupību, kas rada problēmas izglītības un veselības aprūpes sistēmām, inovatīvas sociālās politikas trūkumu un izdabāšanu biznesa interesēm. Kā jau ierasts, arī šī priekšvēlēšanu kampaņa bija korupcijas skandālu apēnota, pie kam apsūdzības skāra gan prezidentu, gan viņa sāncensi. Svētdien notikušās vēlēšanas ir pirmās modernās Brazīlijas demokrātijas vēsturē, kad prezidenta amata kandidāts, kuram ir vājāki rezultāti pirmajā kārtā, otrajā tomēr uzvar. Kā tiek atzīmēts, kopš pirmās kārtas pagājušās nedēļas Lula da Silva pavadījis aktīvā aģitācijas darbā, sevišķi tajās pavalstīs, kur viņa pozīcijas ir vājākas. Rezultātā viņš svētdien ieguva nepilnus 52% balsu, savukārt Flaviu Bolsunaru – nedaudz vairāk par 48%. Kā jau ierasts, par Lulu visvairāk balsojuši valsts ziemeļaustrumu piekrastes reģioni – trūcīgākā valsts daļa, kuras sociālajam atbalstam daudz darījis pašreizējais prezidents un viņa Strādnieku partija. Pie tam šeit dziļi iesakņota nepatika pret diktatoriskām tendencēm, ar kurām Brazīlijas politikā tiek asociēts Bolsonaru klans. Vai Bibi turpinās? Brīdī, kad top šis teksts, ir saskaitīti apmēram 78% no vakar Izraēlā notikušo parlamenta vēlēšanu balsīm, attiecīgi visi rezultāti pagaidām ir prognožu līmenī. Kā liecināja 27. oktobra vakarā publicētie vēlēšanu iecirkņu aptauju dati, visdrīzāk, nevienam no diviem lielajiem konkurējošajiem blokiem nebūs izdevies iegūt vairākuma koalīcijas veidošanai nepieciešamo sešdesmit vienu Kneseta deputāta mandātu. Pašreiz pie varas esošās frakcijas mugurkaulu veido premjerministra Benjamina Netanjahu labējā partija „Likud” un tās sabiedrotā radikāli nacionālistiskās un reliģiskās partijas: apvienība „Apvienotais Toras jūdaisms” ar rabīnu Jākovu Ašeru priekšgalā, reliģiskā partija Šas, kuru vada agrākais iekšlietu ministrs Arjē Deri, nacionālistiskā „Ebreju spēks” ar pašreizējo nacionālās drošības ministru Itamaru Ben-Gviru un Reliģiozo cionistu partija ar pašreizējo aizsardzības ministru Becelelu Smotriču. Pretējo koalīciju, reizēm dēvētu par „Pārmaiņu bloku”, veido centriskās partijas, no kurām lielākā un ietekmīgākā ir atvaļinātā ģenerāļa Gadi Eizenkota vadītā partija „Jašar!”. Tāpat blokā ietilpst apvienība „Kopā”, kuru vada agrākie premjerministri Naftali Benets un Jairs Lapids, partija „Demokrāti” ar vēl vienu atvaļinātu ģenerāli Jairu Golanu priekšgalā un partija „Izraēla – mūsu mājas”, kuru vada kādreizējais finanšu ministrs un vicepremjers Avigdors Libermanis. Ārpus šī izkārtojuma paliek divas Izraēlas arābu partijas – Apvienotais saraksts un Apvienotais arābu saraksts. Kā tiek atzīmēts, uz vispārējā augstās dalības fona, sevišķi aktīvi šajās vēlēšanās bijuši tieši arābu tautības Izraēlas pilsoņi, kurus satrauc arābiem naidīgās tendences Netanjahu valdības politikā. Attiecīgi sagaidāms, ka vismaz piecpadsmit no simt divdesmit Kneseta deputātu vietām ieņems arābu partiju pārstāvji. Viņu iesaiste valdībā ir praktiski nedomājama nevienam no abiem konkurējošajiem blokiem, taču zināmas politiskas vienošanās ar to ir iespējamas Eizenkota vadītajai frakcijai. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka valdošās koalīcijas izveide būs visai grūts uzdevums. Izšķiršanās par to, kuram pirmajam to uzticēt, piekrīt Izraēlas prezidentam Ichakam Hercogam. Tiek apsvērti dažādi varianti, taču daudzi novērotāji jau piesauc ārkārtas vēlēšanas nākamā gada pirmajā pusē un „vēlēšanu karuseli”, kas Izraēlā griezās no 2018. līdz 2022. gadam. Sagatavoja Eduards Liniņš.
